Helsinku olimpiskais stadions (Olympiastadion)
Helsinku olimpiskais stadions (fi; sv) ir daudzfunkcionāls stadions Helsinkos, Somijā. Tas tiek pārsvarā izmantots futbola un vieglatlētikas sacensībām, tiek rīkoti arī koncerti. Stadions bija 1952. gada vasaras olimpisko spēļu galvenā norises vieta. Tajā mājas spēles aizvada Somijas futbola izlase. Pašlaik (2019) notiek stadiona renovācija, pēc tās plānotā ietilpība ir 36 000 vietu.
Stadions ir pazīstams ar 72,71 metru augsto torni. Torņa augstums tika noteikts par godu šķēpmetēja Mati Jervinena rezultātam 1932. gada olimpiskajās spēlēs, kur viņš izcīnīja zelta medaļu un laboja olimpisko rekordu.
1927. gadā tika nodibināts fonds, kura mērķis bija vākt līdzekļus, lai uzceltu stadionu, kurā varētu notikt vasaras olimpiskās spēles. Stadiona celtniecība sākās 1934. gadā. Tas tika atklāts. Sākotnēji stadionā bija paredzēts rīkot 1940. gada vasaras olimpiskās spēles, kas tika pārceltas no Tokijas uz Helsinkiem, bet vēlāk Otrā pasaules kara dēļ atceltas. 1952. gada olimpiskajās spēlēs šajā stadionā notika atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī vieglatlētikas, jāšanas un futbola sacensības. Atklāšanas ceremonijas laikā tika sasniegts stadiona apmeklētības rekords — 70 435 skatītāji.
1957. gadā tajā notika Pasaules čempionāts bendijā. Stadionā vairākas reizes ir notikušas augstākā līmeņa sacensības vieglatlētikā. Tajā divas reizes ir rīkots Pasaules čempionāts vieglatlētikā (1983. un 2005. gadā), kā arī trīs reizes notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā (1971, 1994, 2012). 2009. gadā stadions bija viena no Eiropas čempionāta futbolā sievietēm norises vietām. Tajā tika aizvadītas četras grupu turnīra spēles un fināls.
2016. gadā stadionā sakās rekonstrukcijas darbi, ko plānots pabeigt 2019. gadā.
Stadions ir pazīstams ar 72,71 metru augsto torni. Torņa augstums tika noteikts par godu šķēpmetēja Mati Jervinena rezultātam 1932. gada olimpiskajās spēlēs, kur viņš izcīnīja zelta medaļu un laboja olimpisko rekordu.
1927. gadā tika nodibināts fonds, kura mērķis bija vākt līdzekļus, lai uzceltu stadionu, kurā varētu notikt vasaras olimpiskās spēles. Stadiona celtniecība sākās 1934. gadā. Tas tika atklāts. Sākotnēji stadionā bija paredzēts rīkot 1940. gada vasaras olimpiskās spēles, kas tika pārceltas no Tokijas uz Helsinkiem, bet vēlāk Otrā pasaules kara dēļ atceltas. 1952. gada olimpiskajās spēlēs šajā stadionā notika atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī vieglatlētikas, jāšanas un futbola sacensības. Atklāšanas ceremonijas laikā tika sasniegts stadiona apmeklētības rekords — 70 435 skatītāji.
1957. gadā tajā notika Pasaules čempionāts bendijā. Stadionā vairākas reizes ir notikušas augstākā līmeņa sacensības vieglatlētikā. Tajā divas reizes ir rīkots Pasaules čempionāts vieglatlētikā (1983. un 2005. gadā), kā arī trīs reizes notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā (1971, 1994, 2012). 2009. gadā stadions bija viena no Eiropas čempionāta futbolā sievietēm norises vietām. Tajā tika aizvadītas četras grupu turnīra spēles un fināls.
2016. gadā stadionā sakās rekonstrukcijas darbi, ko plānots pabeigt 2019. gadā.
Ģeogrāfiskā karte - Helsinku olimpiskais stadions (Olympiastadion)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Somija
 |
 |
| Somijas karogs | |
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FI | Somu valoda (Finnish language) |
| SV | Zviedru valoda (Swedish language) |